PARKANABISA DEKRIMINALIZĀCIJU* LATVIJĀ**

*Kriminālsoda atcelšana par neliela kanabisa daudzuma audzēšanu, glabāšanu, pārnēsāšanu un lietošanu personiskām vajadzībām.

**100argumenti.lv neatbalsta Latvijas Republikas likumdošanas pārkāpšanu. Emuārs ir izglītojoša rakstura, bez nodoma reklamēt marihuānas lietošanu.


Ievads

1

Kanabiss ir pilnībā dabīgs.

Atvērt

Pēc definīcijas kanabiss ir izžāvēti ziedi un citas auga daļas, kas tiek iegūtas no atsevišķām sējas kaņepes (Cannabis sativa) un Indijas kaņepes (Cannabis indica) šķirnēm[1]. Kanabisa iegūšana ir dabīgs process, kas sākas ar sēklu diedzēšanu un iestādīšanu (3-12 dienas), pirmo lapu parādīšanos (1-4 nedēļas), veģetatīvo periodu, kad augs aktīvi uzņem masu un aug (1-2 mēneši), pirms-ziedēšanas periodu, kad pastiprināti uzņem uzturvielas un gandrīz dubulto savu masu (1-2 nedēļas). Tad augs pāriet ziedēšanas stadijā, kuras laikā tas sāk aktīvi izstrādāt THC (delta-9-tetrahidrokanabinols) un CBD (kanabidiols), ja ir atbilstoši apstākļi (1-4 mēneši). Visbeidzot, ar ūdeni tiek izskaloti iepriekš pievienotie bagātinātāji un uzturvielas, un augs ir gatavs novākšanai. Pēc novākšanas tiek apgrieztas lapas un atstāti kāti ar ziediem, kas tiek izžāvēti un safasēti stikla burciņās – nogatavināšanai (1-2 nedēļas)[2].

2

Kanabisu lietoja medicīnā jau pirms 5000 gadiem.

Atvērt

Pirmās liecības par kanabisa kultivāciju norāda uz to, ka kanabisu audzēja jau pirms 10000 gadiem, taču pirmie pierādījumi tam, ka to lietoja medicīniskiem nolūkiem, ir Ķīnas imperatora Šena Nunga (Shen Nung) laikos, 5000 gadus atpakaļ. To rekomendēja pret malāriju, aizcietējumu, reimatiskajām sāpēm, uzmanības traucējumiem, kā arī sieviešu kaitēm. Indijā to izmantoja prāta spēju uzlabošanai, drudža simptomu mazināšanai, labākam miegam, dizentērijai, apetītes stimulēšanai, gremošanas uzlabošanai, galvas sāpju remdēšanai, kā arī venērisko slimību ārstēšanai. Āfrikā to izmantoja dizentērijas, malārijas un citu drudžu ārstēšanai[1,2].

3

Kanabisa medicīniskā pielietojuma daudzpusībai nav pielīdzināmi citi mums zināmie medikamenti.

Atvērt

Kanabiss ārstē un atvieglo simptomus plašam spektram dažādu slimību, sākot no dažām salīdzinoši vieglām saslimšanām līdz pat ļoti smagām un grūti ārstējamām slimībām. Šāda daudzpusība ir skaidrojama ar to, ka kanabiss stimulē kanabinoīdu receptorus (CB1, CB2), kas ir atrodami daudzās ķermeņa daļās. CB1 – nervu sistēmā, saistaudos, dziedzeros, dzimumdziedzeros un orgānos. CB2 – imūnsistēmā un ar to saistītajās organisma struktūrās. Savukārt šie receptori ir daļa no, iespējams, svarīgākās fizioloģiskās sistēmas cilvēka ķermenī - endokanabinoīdu sistēmas, kas pamatā atbild par cilvēka veselības uzturēšanu. Katrā ķermeņa daļā tā pilda dažādas funkcijas, taču mērķis ir viens un tas pats - homeostāze jeb stabilas iekšējās vides uzturēšana organismā, neskatoties uz svārstībām ārējā vidē[1,2].

4

Kanabiss ir efektīvākais līdzeklis vairāku slimību ārstēšanai.

Atvērt

2013. gadā to ilustrēja CNN žurnālista Sandžeja Guptas (Sanjay Gupta) dokumentālais video youtube.com vietnē[1]. Šis video bija par bērnu, kuram tika atklāts rets un postošs epilepsijas veids – Draveta sindroms, pret kuru citas zāles nebija efektīvas[2]. Ir iespējamība, ka kanabiss var būt ļoti nozīmīga arī citu, vēl neizpētītu slimību ārstēšanā.

5

Kanabisu nevar pārdozēt.

Atvērt

Līdz šim nav bijuši nāves gadījumi, kas būtu saistīti ar kanabisa pārdozēšanu[1]. Lielai daļai medicīnisko preparātu ir toksiski un pat dzīvībai bīstami blakusefekti, taču kanabisam tādu blakusefektu nav, līdz ar to kanabiss neapdraud cilvēka dzīvību, kā citas toksiskas substances, ieskaitot arī atļautās zāles[2,3,4,5].

6

Kanabiss neizraisa tik stipru atkarību kā citas atkarību izraisošās substances.

Atvērt

Atkarība no kanabisa rodas tikai 9% cilvēku, kas to pamēģina. Kokaīns izraisa atkarību 20% tā lietotāju, heroīns – 25%, tabaka – 30%[1,2].

7

Kanabisa dekriminalizācija nepalielina lietotāju skaitu.

Atvērt
8

Kanabisam vairs nav pamata atrasties aizliegto narkotisko vielu 1.sarakstā.

Atvērt

1961. gada ANO konvencija “Par narkotiskajām vielām” paredz, ka pirmajā sarakstā atrodamās substances ir bīstamas veselībai, kā arī tām ir liels potenciāls ļaunprātīgai lietošanai. Aktuālā informācija liecina par pretējo, proti, kanabisam ir niecīgs potenciāls ļaunprātīgai lietošanai, tā neizraisa atkarību, kā arī ir zināms, ka tā nav bīstama cilvēka veselībai, jo neatstāj būtisku ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā un ar to nevar pārdozēt[1].

9

Kanabisa apkarošana nav efektīva.

Atvērt

Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) 2013. gada ziņojuma datiem par narkotiku lietošanas tendencēm Eiropā un Latvijā - konfiscētās kanabisa daudzums ar katru gadu tikai pieaug, kas liecina par to, ka kanabisa apkarošana nesamazina pieprasījumu un nelegāli apgrozāmos kanabisa apjomus[1].

10

Esošie narkotiku apkarošanas pasākumi nav atbilstoši mērķim – samazināt kaitējumu.

Atvērt

Esošie narkotiku regulējumi pamatā tika izstrādāti ar mērķi – samazināt kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai – noziedzības samazināšana, veselības uzlabošana, sociālā un ekonomiskā attīstība. Taču līdz šim regulējumu efektivitāte tika mērīta, balstoties uz datiem par aizturēto skaitu, konfiscētajiem apjomiem, sodu skarbumu un citiem parametriem. Pēc šādiem indikatoriem ir grūti veikt objektīvus secinājumus par regulējumu efektivitāti attiecībā uz sabiedrības veselību un kopējo labklājību[1].

11

Aizliegumi attiecībā uz kanabisu un citām narkotikām nav balstīti uz cilvēktiesību un sabiedrības veselības principiem.

Atvērt

Ir konkrēti pamatprincipi, kas attiecas gan uz nacionālo, gan uz starptautisko politiku. Tie ir nostiprināti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos saistītajos starptautiskajos regulējumos. Attiecībā uz narkotiku politiku būtiski aspekti ir tiesības uz dzīvību, veselību, taisnīgu tiesu, tiesības būt brīvam no spīdzināšanas un vardarbīgas, degradējošas attieksmes, verdzības un diskriminācijas. Šīs tiesības ir neatņemamas un pārākas par citiem starptautiskajiem regulējumiem, ieskaitot arī narkotiku kontroles regulējumus[1]. 2009. gadā ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos norādīja, ka indivīdi, kas lieto narkotikas, nezaudē pamata cilvēktiesības, taču tajā pašā laikā pārāk bieži cieš no diskriminācijas, kā arī ir spiesti piekrist ārstēšanai, kas atstumj un nodara kaitējumu šiem indivīdiem, uzsverot kriminālatbildību un sodu, taču maz uzmanības pievēršot kaitējuma mazināšanai un cilvēktiesību ievērošanai[2].

12

Esošie kanabisa aizliegumi nav balstīti uz aktuāliem zinātniskiem pētījumiem.

Atvērt

Pēdējo 50 gadu laikā kopš ANO pieņēma globālu regulējumu narkotiku kontrolei, tika veikti daudzi zinātniskie pētījumi attiecībā uz kanabisa medicīniskajiem un veselības aspektiem, kā arī attiecībā uz narkotiku lietošanu un atkarību, taču vēl joprojām ir spēkā šie paši regulējumi, kas šobrīd ir drīzāk pamatojami ar ideoloģisko perspektīvu un politisko izdevīgumu, nevis ar zinātniskiem pētījumiem[1].

13

Kanabiss ir pasaulē populārākā aizliegtā substance.

Atvērt

Pēc 2014. gada globālā narkotisko substanču pētījuma datiem kanabiss ir 1.vietā pēc lietotāju skaita starp aizliegtajām narkotiskajām substancēm, kas norāda uz to, ka, iespējams, ir jāpārskata esošā likumdošana attiecībā uz šī auga aizliegumu[1].

14

Kanabiss – 3 lietotākā narkotiskā substance pēc tabakas un alkohola.

Atvērt

Pēc 2014. gada globālā narkotisko substanču pētījuma datiem kanabiss (48,2%) ir 3.vietā pēc lietotāju skaita, tālu neatpaliekot no 2.vietas - tabakas (56,7%). Savukārt, 1.vietā ir alkohols (90,8%). Ņemot vērā šīs substances lietotāju skaitu, kā arī ietekmi uz indivīdu un sabiedrību, nav pamatojuma kanabisa aizliegumam[1].

15

Vairāk nekā 100 veselības organizācijas un institūcijas atbalsta medicīniskās kanabisa legālu pieejamību pacientiem.

Atvērt
16

Pasaules Veselības organizācija rekomendē valstīm dekriminalizēt narkotikas.

Atvērt

Viena no ANO organizācijām - Pasaules Veselības organizācija (World Health Organisation) 2014. gada ziņojumā par HIV novēršanu, diagnostiku un ārstēšanu rekomendēja valstīm strādāt pie regulējumiem, kas dekriminalizē narkotikas, ieskaitot kanabisu, lai samazinātu ieslodzīto skaitu par šiem pārkāpumiem[1,2,3].

17

Narkotiku kontroles globālā komisija rekomendē valstīm dekriminalizēt narkotikas.

Atvērt

Narkotiku politikas globālā komisija (Global Commision on Drug Policy) 2011. gada ziņojumā rekomendēja valstīm dekriminalizēt narkotikas, kā arī izstrādāja konkrētus ieteikumus efektīvākai narkotiku regulēšanai un lietotāju skaita samazināšanai[1].

18

Nelielu kanabisa apjomu dekriminalizācija ir pieļaujama saskaņā ar esošajām starptautiskajām narkotiku konvencijām.

Atvērt

Starptautiskā Narkotiku kontroles padome, izpētot Portugāles 2001. gadā pieņemto tiesisko regulējumu attiecībā uz narkotikām, 2004. gada ziņojumā atzina, ka narkotiku iegūšana, turēšana un lietošana ir palikusi aizliegta, taču Portugāles prakse - atbrīvot no kriminālatbildības pārkāpumus, kas saistīti ar maziem narkotiku apjomiem, ir atļauta saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem narkotiku regulējumiem[1,2].

19

LR valsts amatpersonām nav vienotu un pamatotu argumentu pret dekriminalizāciju.

Atvērt

Izvērtējot LR valsts amatpersonu komentārus medijos saistībā ar kanabisa dekriminalizāciju, rodas iespaids, ka viņiem nav pamatotu argumentu pret kanabisa dekriminalizāciju.
Augusts Brigmanis (ZZS) – „esmu pret, ka lieto daudzos apjomos, es esmu pret, ka pats viņu izaudzē, es esmu pret, ka pats viņu novāc, es esmu par to, ja cilvēks grib kaut ko audzēt, tad viņš audzē kviešus, rudzus, cep maizi”[1].
Ingūna Rībena (NA) – „Tur komentāri ir lieki, nu tas ir absurds”[1].
Rihards Kozlovskis (Vienotība) – „jebkāda diskusija vai spekulācija attiecībā uz kanabisa dekriminalizāciju ir bezjēdzīga, jo šāda rīcība ir iespējama tikai, grozot konstitūciju”[2].
Pēteris Apinis (Latvijas ārstu biedrības vadītājs) – „Kanabisa dekriminalizācija no valsts, medicīnas un labklājības viedokļa ir murgaina ideja, un tai nebūs nekādu "plusu". Mēs palielinātu atkarību skaitu un nekādā veidā nesamazinātu cita veida atkarības. Tas nenotiks, mēs nemāžosimies pakaļ valstīm, kur vēsturiski jau ir robežas ar narkotikām”[3].
Astrīda Stirna (Narkologu asociācijas vadītāja) – Pārliecināta, ka palielinātu narkomānu skaitu[4].

Sociālie

20

Dekriminalizējot kanabisu, policijai būtu vairāk resursu citu noziegumu izmeklēšanai, kuriem ir pamatoti negatīva ietekme.

Atvērt

Ņemot vērā Latvijas Valsts policijas ierobežotos resursus, būtu efektīvāk novirzīt tos citu noziegumu izmeklēšanai, kuriem ir tiešām pamatota ietekme uz sabiedrības dzīves kvalitāti un cilvēku veselību. Tādā veidā tiktu samazināts kaitējums, kas tiek nodarīts cilvēkiem par mazu kanabisa apjomu audzēšanu un lietošanu, kā arī atbrīvotos resursi, kurus varētu turpmāk izmantot citu noziegumu izmeklēšanai un izskatīšanai.

21

Kanabiss nemudina cilvēkus uz noziedzīgām rīcībām.

Atvērt

Kanabisa un narkotiku lietošanas nacionālās komisijas (National Commission on Marijuana and Drug Abuse) 1972. gada ziņojumā ir secināts, ka nav saiknes starp kanabisa lietošanu un noziedzību[1].

22

Kanabiss samazina vardarbīgu un agresīvu uzvedību.

Atvērt

Pretēji plaši izplatītajam priekšstatam 20.gs. vidū par vardarbību kanabisa ietekmē -  Kanabisa un narkotiku lietošanas nacionālās komisijas 1972. gada ziņojumā ir secināts, ka kanabiss tieši nomāc vardarbīgas un agresīvas uzvedības impulsus, nomierinot lietotāju[1]. Savukārt 2013. gada pētījumā spāņu zinātnieki izpētīja, ka endokanabinoīdu sistēmas CB1 (CB1r) receptoram ir liela nozīme agresīvas uzvedības kontrolēšanā. Kanabiss pozitīvi ietekmē šo receptoru, samazinot agresīvu uzvedību[2].

23

Precētiem pāriem, kas lieto kanabisu, ir mazāk vardarbības ģimenē.

Atvērt

2014. gada pētījumā par kanabisa lietošanu un vardarbību starp precētiem pāriem tika atklāta ievērojama sakarība starp kanabisa lietošanu un mazāku vardarbību ģimenē, apskatot 9 kopdzīves gadu periodu[1,2].

24

Pēdējo 20 gadu laikā ir veikti vairāk nekā 20 000 pētījumu par kanabisu.

Atvērt

Ņemot vērā šo lielo pētījumu skaitu, ir skaidrs, ka zinātnieku vidū ir pastiprināta interese par kanabisu un tajā ietilpstošajām vielām, taču esošie regulējumi ierobežo šo pētījumu veikšanu un objektivitāti[1,2].

25

Kanabisa aizliegums kavē mūsu medicīnas attīstību.

Atvērt

Kanabisa medicīniskais pielietojums nav noliedzams, taču vēl joprojām ir lieli ierobežojumi tās potenciāla izpētei[1].

26

Kanabisam ir jābūt veselības sektora, nevis kriminālās tieslietu sistēmas pārvaldībā.

Atvērt

Ņemot vērā to, ka kanabisa un citu substanču lietošana un ļaunprātīga izmantošana ir saistīta ar cilvēku fizisko un garīgo veselību, valstij būtu efektīvāk risināt šo jautājumu no veselības un medicīnas sektora puses, nodrošinot ārstēšanas iespējas un informējot par substanču ietekmi uz cilvēka veselību, nevis, izmantojot kriminālo tieslietu sistēmu, lai sodītu un ieslodzītu lietotājus. Pēc šāda principa šī nozare tiek regulēta Nīderlandē, kā arī citās valstīs ar salīdzinoši veiksmīgiem rezultātiem [1].

27

Dekriminalizācija ir tuvākais un loģiskākais solis ceļā uz efektīvāku medicīnas sistēmu nākotnē.

Atvērt

Liela daļa pētījumu norāda uz kanabisa potenciālu dažādu slimību ārstēšanā, taču esošie regulējumi ļoti ierobežo tās iegūšanu un lietošanu pat ļoti smagu slimību gadījumos. Dekriminalizācija noteikti būtu pirmais solis, kas būtu jāveic, lai nākotnē cilvēki būtu gatavi tādai regulēšanas sistēmai, kas ļautu iegādāties un lietot kanabisu dažādu slimību ārstēšanai un simptomu mazināšanai[1].

28

Cīņa pret kanabisa lietošanu nodara lielāku kaitējumu nekā šīs substances lietošana.

Atvērt

Pēc esošās narkotiku apkarošanas sistēmas iestājas kriminālatbildība un sods par kanabisa lietošanu. Tādā veidā tiek nodarīts lielāks kaitējums indivīdam, sākot ar finansiāliem zaudējumiem un ierakstu par kriminālu sodāmību, līdz pat apcietināšanai un brīvības atņemšanai, kas gala rezultātā var novest pie smagākiem noziegumiem un zemāku dzīves kvalitāti.

29

Dekriminalizācija ļautu cilvēkiem brīvāk dalīties ar savu viedokli un novērojumiem attiecībā uz kanabisu.

Atvērt

Esošie aizliegumi attur cilvēkus brīvi paust savu viedokli un novērojumus par kanabisa pozitīvo un negatīvo ietekmi uz viņu veselību un dzīvi kopumā, taču šāda informācija būtu ļoti noderīga mūsdienu tehnoloģiju laikā, kad cilvēki arvien biežāk dalās ar informāciju un uzņem to ar sociālo tīklu starpniecību.

30

Dekriminalizācija samazinātu risku cilvēkiem tikt pie nekvalitatīvas un nezināmas izcelsmes kanabisa.

Atvērt

Dekriminalizējot mazu apjomu audzēšanu un lietošanu personiskām vajadzībām, cilvēkiem būtu pieejams kanabiss, par kura izcelsmi un kvalitāti vairs nebūtu šaubu, kā arī vairs nebūtu nepieciešamība iegūt to no narkotiku tirgotājiem.

31

Dekriminalizācija ļautu veikt objektīvākus socioloģiskos pētījumus saistībā ar kanabisu.

Atvērt

Esošie regulējumi attiecībā uz kanabisu rada nepareizu priekšstatu un nepamatotus aizspriedumus pret šo augu, kas būtiski ietekmē esošo pētījumu kvalitāti un rezultātus. Dekriminalizācija ļautu pētīt socioloģiskos procesus, kas saistīti ar kanabisu, un iegūt ar citām atļautām substancēm salīdzināmus un objektīvus rezultātus.

Pasaulē

32

Eiropas Savienībā ir izplatīta prakse mazināt sodus par kanabisa glabāšanu un lietošanu.

Atvērt
33

ASV ir izplatīta prakse kanabisu dekriminalizēt, izmantot medicīnā un pat legalizēt.

Atvērt

Kopumā 38 ASV štatos kanabiss ir dekriminalizēta, atļauta medicīniskiem nolūkiem un dažos pat legalizēta. 4 ASV štatos kanabiss ir pilnībā legalizēta – Aļaskā[1], Kolorādo[2], Oregonā[3] un Vašingtonā[4]. 12 štatos kanabiss ir gan dekriminalizēta, gan atļauta medicīniskiem nolūkiem – Kalifornijā[5], Konektikutā[6], Masačūsetsā[7], Meinā[8], Mērilendā[9], Minesotā[10], Misisipi[11], Nevadā[12], Ņujorkā[13], Rodailendā[14], Vērmontā[15] un Ziemeļkarolīnā[16]. 2 štatos kanabiss ir tikai dekriminalizēta – Nebraskā[17] un Ohaio[18]. 10 štatos kanabiss ir atļauta tikai medicīniskiem nolūkiem – Arizonā[19], Delavērā[20], Džordžijā[21], Havajās[22], Ilinoisā[23], Mičiganā[24], Montānā[25], Ņūdžersijā[26], Ņūhempšīrā[27] un Ņūmeksikā[28]. 10 štatos kanabisa ekstrakti tikai ar zemu procentu psihoaktīvās vielas - THC ir atļauti medicīniskiem nolūkiem – Aiovā[29], Alabamā[30], Dienvidkarolīnā[31], Floridā[32], Jūtā[33], Kentuki[34], Misūri[35], Tenesī[36], Virdžīnijā[37] un Viskonsinā[38].

1.http://norml.org/laws/item/alaska-penalties
2.http://norml.org/laws/item/colorado-penalties
3.http://norml.org/laws/item/oregon-penalties-2
4.http://norml.org/laws/item/washington-penalties-2
5.http://norml.org/laws/item/california-penalties
6.http://norml.org/laws/item/connecticut-penalties
7.http://norml.org/laws/item/massachusetts-penalties-2
8.http://norml.org/laws/item/maine-penalties-2
9.http://norml.org/laws/item/maryland-penalties-2
10.http://norml.org/laws/item/minnesota-penalties-2
11.http://norml.org/laws/item/mississippi-penalties-2
12.http://norml.org/laws/item/nevada-penalties-2
13.http://norml.org/laws/item/new-york-penalties-2
14.http://norml.org/laws/item/rhode-island-penalties-2
15.http://norml.org/laws/item/vermont-penalties-2
16.http://norml.org/laws/item/north-carolina-penalties-2
17.http://norml.org/laws/item/nebraska-penalties-2
18.http://norml.org/laws/item/ohio-penalties-2
19.http://norml.org/laws/item/arizona-penalties
20.http://norml.org/laws/item/delaware-penalties
21.http://www.washingtontimes.com/news/2015/apr/16/georgia-gov-deal-signs-medical-marijuana-bill-into/
22.http://norml.org/laws/item/hawaii-penalties
23.http://norml.org/laws/item/illinois-penalties
24.http://norml.org/laws/item/michigan-penalties-2
25.http://norml.org/laws/item/montana-penalties-2
26.http://norml.org/laws/item/new-jersey-penalties-2
27.http://norml.org/laws/item/new-hampshire-penalties-2
28.http://norml.org/laws/item/new-mexico-penalties-2
29.http://norml.org/laws/item/iowa-penalties-2
30.http://norml.org/laws/item/alabama-penalties
31.http://norml.org/laws/item/south-carolina-penalties-2
32.http://norml.org/laws/item/florida-penalties
33.http://norml.org/laws/item/utah-penalties-2
34.http://norml.org/laws/item/kentucky-penalties-2
35.http://norml.org/laws/item/missouri-penalties-2
36.http://norml.org/laws/item/tennessee-penalties-2
37.http://norml.org/laws/item/virginia-penalties-2
38.http://norml.org/laws/item/wisconsin-penalties-2

34

Dekriminalizācija ietaupa nodokļu maksātāju naudu.

Atvērt

Vairākās valstīs ir pierādījies, ka kanabisa dekriminalizācija ļauj ietaupīt būtisku daļu no valsts budžeta, vairs neizskatot pārkāpumus saistībā ar maziem - dekriminalizētiem kanabisa apjomiem, taču, tajā pašā laikā, neveicina lietotāju skaita pieaugumu[1,2,3].

35

Kanabisa dekriminalizācija samazina smago narkotiku lietošanu.

Atvērt

Valstīs, kurās kanabiss nav dekriminalizēta, ir augstāks smago narkotiku lietotāju skaits nekā tajās, kurās kanabiss ir dekriminalizēta vai legalizēta[1,2,3]. Piemēram, vienā Kanādas pētījumā atklājās, ka 75% aptaujāto cilvēku aizstāj recepšu zāles, alkoholu un smagās narkotikas ar medicīnisko kanabisu[4].

36

Medicīniskās kanabisa pieejamība ASV samazināja pārdozēšanas gadījumu skaitu ar citiem medikamentiem.

Atvērt

1999 – 2010. gada ASV pētījumā tika izpētīts, ka štatos, kuros ir atļauts lietot medicīnisko kanabisu, ir par 25% mazāk nāves gadījumu, kas saistīti ar recepšu zāļu pārdozēšanu[1,2,3].

37

Dekriminalizācija samazinātu kontaktu skaitu starp kanabisa lietotājiem un narkodīleriem.

Atvērt

Zviedrijā tika izpētīts, ka 52% kanabisa lietotāju ir iespēja iegādāties arī citas narkotikas no sava kanabisa piegādātāja jeb „dīlera”[1]. Audzējot 2-3 stādus personiskām vajadzībām, tiktu samazināts pieprasījums pēc narkodīleriem, kuri tirgo arī citas narkotikas.

38

Nīderlandē, salīdzinot ar ASV, divreiz mazāk cilvēku ir mēģinājuši kanabisu.

Atvērt

Pasaules Veselības organizācijas 2008. gada pētījumā par alkohola, tabakas, kanabisa un kokaīna patēriņu, ir atklājies, ka ASV 42% cilvēku ir mēģinājuši kanabisu, taču Nīderlandē tikai 19,8%. Jāņem vērā, ka pētījuma laikā ASV vēl nebija tik progresīva kanabisa dekriminalizācijā un legalizācijā kā tagad, un aktīvi cīnījās pret kanabisu[1,2].

39

Nīderlandē, salīdzinot ar ASV, trīsreiz mazāk jauniešu pamēģina kanabisu līdz 15 gadiem.

Atvērt

Pasaules Veselības organizācijas 2008. gada pētījumā par alkohola, tabakas, kanabisa un kokaīna patēriņu, ir atklājies arī tas, ka ASV 20,2% jauniešu līdz 15 gadiem ir mēģinājuši kanabisu, taču Nīderlandē šis skaitlis ir gandrīz trīsreiz mazāks – 7%. Jāņem vēra, ka pētījuma laikā ASV vēl nebija tik progresīva kanabisa dekriminalizācijā un legalizācijā kā tagad, un aktīvi cīnījās pret kanabisu [1,2].

40

Portugālē pēc narkotiku dekriminalizācijas jaunieši retāk pamēģina narkotiskās substances 13-18 gadu vecumā.

Atvērt

Salīdzinot 2001. gada (pirms dekriminalizācijas) un 2006. gada (pēc dekriminalizācijas) pētījumu datus par substanču lietošanas paradumiem vecuma grupās 13-15 un 15-18, ir atklājies, ka būtiski samazinājās narkotiku pamēģināšanas gadījumu skaits tieši pēc dekriminalizācijas[1].

41

Portugālē pēc narkotiku dekriminalizācijas, salīdzinot ar citām ES valstīm, to cilvēku skaits, kas mēģinājuši kanabisu, procentuāli ir vismazākais.

Atvērt

Laika periodā no 2001. gada līdz 2005. gadam, pēc kanabisa dekriminalizācijas Portugālē, pētot cilvēkus vecumā no 15 līdz 64 gadiem, tika izpētīts, ka Portugālē ir procentuāli vismazāk cilvēku, kas ir mēģinājuši kanabisu savas dzīves laikā – aptuveni 7-8%, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, kurās šis skaits ir divreiz (Zviedrija, Luksemburga, Grieķija, Norvēģija, Nīderlande, Vācija) un pat trīsreiz (Spānija, Īrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Dānija) lielāks[1].

42

Portugālē narkotiku dekriminalizācija pārsvarā sniedza pozitīvus ieguvumus.

Atvērt

Ņemot vērā to, ka Portugāle izvēlējās diezgan progresīvu pieeju narkotiku problēmu risināšanā, bija daudz opozicionāru, kas izteica bažas par to, kā narkotiku dekriminalizācija atstās iespaidu uz jauniešiem un narkotiku patēriņu, taču šīs bažas nepiepildījās. Šāda pieeja narkotiku problēmu risināšanā Portugālei nesa pārsvarā pozitīvus rezultātus, kas dažādu rādītāju ziņā apsteidz lielāko daļu ES valstu[1].

Veselība

43

Kanabisam ilgtermiņā nav negatīvas ietekmes uz smadzeņu struktūru un darbību.

Atvērt

Pastāv pretrunīgs viedoklis par kanabisa ilgtermiņa efektu uz centrālo nervu sistēmu. Tomēr liela daļa pētījumu nav ņēmuši vērā dažādus faktorus, piemēram, iedzimtību, kas varētu ietekmēt rezultātus. Kā pierādīts vienā pētījumā par monozigotiem (vienolas) dvīņiem, no kuriem vieni ir regulāri kanabisa lietotāji, tās lietošana ilgtermiņā nerada nozīmīgus kognitīvos traucējumus, atzīmētas tikai atšķirības inteliģences testā starp dvīņiem[2]. Lai gan iespējamas nelielas izmaiņas atmiņā un mācīšanās spējā, tomēr tās ir nebūtiskas salīdzinot ar terapeitisko kanabinoīdu efektu[3]. Turklāt, nozīmīgas izmaiņas IQ (inteliģences koeficientā) pierādītas tikai esošiem "smagiem" kanabisa smēķētājiem (vairāk par 5 reizēm nedēļā), un nav novērotas tiem, kas agrāk bijuši "smagi" lietotāji[4]. Arī pētot smadzeņu struktūru MRI (magnētiskajā rezonansē), nav pierādītas nozīmīgas strukturālas pelēkās un baltās smadzeņu vielas, hipokampu un CSF (cerebrospinālā šķidruma) izmaiņas[1].

44

Kanabiss samazina uztraukumu un stresu.

Atvērt

Vairākos epidemioloģiskajos pētījumos ir izpētīts, ka kanabiss spēj efektīvi mazināt uztraukuma un stresa simptomus, iedarbojoties uz endokanbinoīdu sistēmu[1,2,3]. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc liela daļa kanabisa lietotāju lieto šo substanci[4].

45

Kanabiss samazina nelabumu un sliktu dūšu.

Atvērt
46

Kanabiss uzlabo miegu.

Atvērt
47

Kanabiss atvieglo PMS simptomus.

Atvērt
48

Kanabiss samazina iekaisumu.

Atvērt

Ir pierādīts, ka endogēnie kanabinoīdu receptori ir atbildīgi par lielu daļu procesu imūnās sistēmas regulācijā. 
Kanabisā esošie kanabinoīdi mazina iekaisuma reakcijas organismā, darbojoties selektīvi caur kanabionīdu receptoriem (CB-2), līdz ar to aizkavējot T limfocītu un citokīnu aktivitāti un ierosinot apoptozi (bojāeju) aktivētās iekaisuma šūnās. Kanabinoīdi eksperimentālos testos ir uzrādījuši aizsardzību pret autoimūno slimību patoģenēzi kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, nespecifiskais kolīts un hepatīts[1]. Kanabinoīdi iespējami mazina iekaisuma reakcijas, iedarbojoties uz nespecifiskiem iekaisuma marķieriem kā CRP (C- reaktīvais olbaltums), bet tam ir nepieciešami tālāki epidemioloģiski pētījumi[2].

49

Kanabiss pasargā smadzenes no alkohola radītajiem bojājumiem.

Atvērt
50

Kanabiss pasargā aknas no alkohola radītajiem bojājumiem.

Atvērt
51

Kanabiss ārstē alkohola atkarību.

Atvērt

Kanabiss var būt efektīva alkohola atkarības ārstēšanai un abstinences (atturēšanās) simptomu mazināšanai. Lai gan pamatā ir vienas psihoaktīvas vielas aizvietošana ar citu, tomēr kanabisa blaknes un ietekme uz veselību ilgtermiņā ir relatīvi mazāka, piemēram, nav riska aknu, barības vada, liesas un kuņģa-zarnu trakta bojājumiem, kā arī nav riska ceļu satiksmes negadījumiem. Kanabiss mazina abstinences simptomus, piemēram, muskuļu spazmas un sāpes, uzlabo miegu, paaugstina enerģijas, aktivitātes un koncentrēšanās līmeni, līdz ar to uzlabojot dzīves kvalitāti un palīdzot "tikt pāri" alkohola atkarībai, sevišķi tiem pacientiem, kuri nevar pilnīgi atturēties no psihoaktīvām vielām[1],[2]. 

52

Kanabisa lietotājiem ir augstāks “labā holesterīna” līmenis, kas pasargā no sirds slimībām.

Atvērt
53

Kanabisa lietotājiem ir mazāks erektīlās disfunkcijas jeb impotences risks.

Atvērt

Augsts holesterīna līmenis ir viens no lielākajiem riska faktoriem, kā dēļ vīriešiem var rasties erektīlā disfunkcija jeb impotence. Pēc pētījuma rezultātiem ir novērots, ka kanabisa lietošana var palīdzēt mazināt šo risku[1].

54

Kanabisa lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.

Atvērt

Arvien vairāk cilvēku tiek diagnosticēti ar 2. tipa cukura diabētu (DM), kura pamatā ir aizkuņģa dziedzera beta šūnu bojājums, insulīna rezistence (nejūtība) un sistēmiski iekaisuma procesi. Kā zināms kanabinoīdiem ir imūnmodulējoša un pretiekaisuma darbība. Lielā pētījumā, kas iekļāva 10 896 dalībniekus, konstatēts, ka kanabisa smēķētājiem ir augstāks ABL (augsta blīvuma holesterīns), augstāka prevalence (sastopamība) glikolizētajam (HBA1c) hemoglobīnam zem 6.0 %, zemāks plazmas glikozes līmenis un ĶMI (ķermeņa masas indekss), kā arī zemāka DM un ar to saistīto izmaiņu sastopamība[1].

55

Kanabiss saglabā veselīgāku vielmaiņu un organisma reakciju uz dažādiem cukuriem.

Atvērt
56

Starp kanabisa lietotājiem aptaukošanās ir retāk sastopama.

Atvērt
57

Kanabisa smēķēšana nebojā plaušas ilgtermiņā.

Atvērt

Vienā 20 gadus ilgā kohorta pētījumā, kas ietvēra 5115 dalībniekus tika pierādīts, ka tabakas smēķēšana ilgtermiņā ievērojami samazina plaušu mērījumu datus un funkcijas spirogrāfijā (FEV1 - forsēta izelpas plūsma pirmajā minūtē, FVC - forsēta vitālā kapacitāte), savukārt, kanabisa lietošana nelielās devās ilgtermiņā (2-3 reizes/mēn.) saistīta ar augstākiem plaušu rādītājiem (FVC, FEV1), turklāt, arī augstāku devu (1 reizi/dienā - 7 gadu posmā) kanabisa smēķētājiem netika atklātas izmaiņas plaušu funkcijās[1].

58

Kanabisa smēķēšana paplašina elpceļus gan veseliem cilvēkiem, gan arī astmas slimniekiem.

Atvērt
59

Kanabiss uzlabo garastāvokli.

Atvērt
60

Kanabiss palielina radošumu.

Atvērt

2012. gada pētījumā tika atklāts, ka kanabisa ietekmē cilvēkiem ir daudz labāki rezultāti diverģentās jeb daudzpusīgās domāšanas testā[1].

Slimības

61

Atsevišķās kanabisa šķirnēs ir niecīgs daudzums psihoaktīvās vielas THC, bet liels daudzums CBD, kas ir nozīmīgs daudzu slimību ārstēšanā.

Atvērt

Kanabiss satur vairāk nekā 500 dažādas vielas, no kurām 483 ir unikālas un atrodamas tikai kanabisā[1]. No šīm vielām – 85 ir kanabinoīdi, to starp, visstiprākā psihoaktīvā viela – THC (delta-9-tetrahidrokanabinols) un viena no visvājākajām psihoaktīvajām vielām – CBD (kanabidiols)[2]. Abām šīm vielām ir milzīgs potenciāls dažādu slimību ārstēšanā, taču tieši psihoaktīvās - THC vielas aktīvo efektu dēļ, ir aizliegtas arī procentuāli augsta CBD satura šķirņu audzēšana un lietošana, ieskaitot arī tās, kas satur niecīgu procentu THC[3,4,5].

62

Kanabiss aizsargā smadzenes pēc insulta vai smadzeņu satricinājuma.

Atvērt
63

Kanabiss ir drošs un efektīvs līdzeklis hronisko sāpju remdēšanai.

Atvērt
64

Kanabiss ir drošs un efektīvs līdzeklis neiropātisko sāpju remdēšanai.

Atvērt
65

Kanabiss samazina migrēnas radītās sāpes.

Atvērt
66

Kanabiss samazina depresiju.

Atvērt

Viens no galvenajiem depresijas cēloņiem ir hronisks stress, kas samazina endokanabinoīdu veidošanos cilvēka organismā.[1] Pētījumi norāda uz to, ka kanabisa lietošana var atjaunot normālu endokanabinoīdu sistēmas darbību, kas, savukārt, var stabilizēt garastāvokli un mazināt depresiju[1,2].

67

Kanabiss apstādina vēža attīstību cilvēka organismā.

Atvērt

Ļaundabīgās gliomas ir agresīvi nervu sistēmas audzēji. Gliomas šūnas ātri prolifērē un infiltrē (aug un attīstās) smadzeņu normālajās struktūrās un asinsvados. Šo šūnu migrācijas inhibēšana (aizkavēšana) un apoptoze ir pacienta dzīvildzei svarīgs posms, kas ievērojami uzlabo slimības prognozi. Ir pierādīts, ka kanabidiolam (CBD), vienam no kanabisa aktīvajiem fitokanabinoīdiem, piemīt šīs spējas ierobežot audzēja izplatību, neatkarīgi no kanabinoīdu (CB-1, CB-2) receptoriem[1],[2],[3].

Eksperimentālie in vitro un in vivo dati pierāda, ka kanabidiols (CBD) samazina/bloķē atsevišķa proteīna (Id-1) ekspresiju agresīvās krūts vēža šūnās, ierobežojot audzēja attālu izplatību (metastazēšanos). Līdz ar to CBD ir pirmais netoksiskais eksogēnais (mākslīgi sintezēts) aģents, kas var ievērojami samazināt metastātiska krūts vēža agresivitāti[5],[6].

68

Kanabiss efektīvāk remdē sāpes vēža slimniekiem nekā citi bīstamāki medikamenti.

Atvērt

Vairāki klīniskie pētījumi ir pierādījuši kanabisa (THC:CBD ekstrakta) analgētisko (pretsāpju) efektu vēlīnu vēža stadiju slimniekiem ar rezistenci (noturību) pret opioīdiem analgētiķiem, pie tam bez vajadzības paaugstināt devu pēc ilglaicīgas lietošanas[1],[2],[5],[6],[7].

69

Kanabiss uzlabo imūnsistēmas darbību HIV slimniekiem.

Atvērt
70

Kanabiss atvieglo hroniskas neiropātiskās sāpes HIV pacientiem.

Atvērt

Hroniskas neiropātiskas sāpes spēcīgi ietekmē HIV inficētu pacientu dzīves kvalitāti un funkcionēšanu neskatoties uz opioīdu un citu sāpju remdējošu terapiju.

Kanabinoīdu receptori gan centrālajā, gan perifērajā (muguras smadzenēs) nervu sistēmā selektīvi (izlases kārtā) un atgriezeniski modulē (kontrolē) sāpju signālu uztveri, kavējot sāpju impulsu neirotransmisiju (pārvadi)[4]. Klīniskā pētījumā, kas iekļāva HIV+ pacientus ar distālo sensoro predominējošo polineiropātiju refraktāru (izturīgu, nereaģējošu) pret opioīdiem pretsāpju medikamentiem, tika pierādīts, ka pētījumā iekļautajiem pēc kanabisa smēķēšanas sāpes atvieglojās vismaz par 30%, salīdzinot ar placebo grupu[2]. Līdzīgi dati atspoguļojas arī citā klīniskā pētījumā, kas pierādija kanabisa smēķēšanu kā līdzvērtīgu pretsāpju līdzekli perorāli (tabletēs) nozīmētajiem analgētiķiem[1]. 

71

Kanabiss uzlabo apetīti HIV slimniekiem.

Atvērt
72

Kanabiss novērš ķīmijterapijas radītos blakusefektus.

Atvērt
73

Kanabiss palīdz anoreksijas slimniekiem pieņemties svarā.

Atvērt

Anoreksija ir slimība, kas vairāk ir raksturīga sievietēm. Tās galvenās izpausmes ir minimāla pārtikas uzņemšana un vemšana, kas noved pie liela svara zuduma[1]. Kanabisā atrodamā psihotropā viela - THC uzlabo apetīti anoreksijas slimniekiem un palīdz pieņemties svarā[2,3,4,5,6,7].

74

Kanabiss palīdz kontrolēt spontānās epilepsijas lēkmes.

Atvērt

Epilepsija ir viena no biežākajām neiroloģiskajām slimībām, kas raksturojas ar spontānām, rekurentām (atkārtotām) lēkmēm, turklāt daļa pacientu ir rezistenti pret konvencionālo medikamentozo terapiju (fenobarbitāls, fenitoīns). Eksperimentālos pētījumos pierādīts, ka gan endogēniem (organisma producētiem), gan eksogēniem (sintētiskiem) kanabinoīdiem piemīt antikonvulsantu (lēkmju mazinoša) darbība, kas realizējas caur kanabinoīdu receptoriem (CB1) centrālajā nervu sistēmā[3]. Arī vairāki klīniskie dati apstiprina kanabisa efektivitāti smagām, konvencionālās terapijas rezistentām bērnu epilepsijas formām[1], [4]. 

75

Kanabiss krietni samazina lēkmju skaitu cilvēkiem ar Draveta sindromu.

Atvērt

Draveta sindroms ir smags un rets epilepsijas veids, kas pārsvarā ir sastopams tikai jaundzimušajiem, un nav efektīvi ārstējams ar citiem medikamentiem. 2013. gadā to ilustrēja CNN žurnālista Sandžeja Guptas (Sanjay Gupta) dokumentālais video youtube.com vietnē[1]. Šis video bija par bērnu, kuram tika atklāts rets un postošs epilepsijas veids – Draveta sindroms. Viens no postošākajiem simptomiem bija līdz pat 300 epilepsijas lēkmēm nedēļas laikā. Izmēģinot dažādus smagus medikamentus un ārstniecības iespējas, ģimene nevarēja atrast efektīvu līdzekli šīs slimības ārstēšanai. Kā pašu pēdējo iespēju viņi izmēģināja kanabisa ekstraktu. Šis ekstrakts tika veidots no īpašas šķirnes, kas saturēja mazu procentu psihoaktīvās vielas THC un īpaši lielu procentu CBD, kas palīdzēja samazināt lēkmju skaitu no 300 lēkmēm nedēļā līdz 2-3 lēkmēm mēnesī[2,3,4,5].

76

Kanabiss uzlabo imūnsistēmas darbību izkaisītās sklerozes slimniekiem.

Atvērt
77

Kanabiss mazina muskuļu spazmas un atvieglo simptomus izkaisītās sklerozes slimniekiem.

Atvērt

Izkaisītā skleroze (MS) ir deģeneratīva, aksonus (nervu šūnu izaugumi, šķiedras) bojājoša, demielinizējoša, iekaisīga rakstura centrālās nervu sistēmas slimība.

Vairākos eksperimentālos un klīniskos pētījumos pierādīts, ka kanabinoīdu sistēma ir ar potenciālām neiroprotektīvām īpašībām un pasargā nervu šūnas no neirodeģeneratīviem procesiem, mazinot spasticitāti un sāpes, sevišķi terapijas rezistentiem pacientiem[11]. Atklāts arī, ka tās ekstrakts ir efektīvs arī citu sipmtomu mazināšanai kā urīnpūšļa disfunkcija, urīna nesaturēšana[8]. Turklāt kanabisa blakusefekti salīdzinot ar standarta imūnmodulējošo (antineoplastisko, imūnsupresējošo) terapiju ir ievērojami mazāki, piemēram, miegainība, reiboņi, sausuma sajūta mutē[1], [2], [3], [6], [9], [13].

78

Daudziem cilvēkiem kanabiss ir vienīgais glābiņš cīņā ar izkaisīto sklerozi.

Atvērt

Cilvēki visā pasaulē, kas cieš no izkaisītās sklerozes, gadiem rod vienīgo glābiņu, pateicoties kanabisam un tajā esošajām aktīvajām vielām. Tās ārstnieciskās īpašības ir vienīgais, kas palīdz šiem pacientiem tikt galā ar fiziskajām un garīgajām sāpēm, vienlaikus saglabājot klātbūtni ar saviem tuviniekiem[1,2,3,4,5,6].

79

Kanabiss palēnina amiotrofās laterālās sklerozes (ALS) attīstību.

Atvērt
80

Kanabiss efektīvi atvieglo ALS simptomus.

Atvērt
81

Kanabiss palēnina reimatoīdā artrīta attīstību.

Atvērt
82

Kanabiss atvieglo simptomus artrīta slimniekiem.

Atvērt
83

Kanabiss atvieglo fibromialģijas simptomus.

Atvērt
84

Kanabiss ir efektīva iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanai.

Atvērt

Preklīniskie dati norāda uz to, ka endogēnā kanabinoīdu sistēma var būt efektīva aizsardzībā pret iekaisīgām zarnu slimībām (IZS), tādēļ kanabisa lietošanai varētu būt terapeitisks efekts šo slimību gadījumā, aktivējot kanabinoīdu receptorus (CB1, CB2) [1], [6]. IZS, kuras iekļauj nespecifisko čūlaino kolītu (ČK) un Krona slimību (KS), bieži vien grūti pakļaujas konvencionālajai terapijai un spēcīgi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti dēļ tādiem nepatīkamiem simptomiem kā vēdersāpes, hroniska diareja (caureja), asiņošana no taisnās zarnas un svara zudums. Kanabinoīdi nomāc zarnu trakta motilitāti (kustību) un sekrēciju, mazina skābes refluksu (atvilni), aizsargā no iekaisuma un veicina epitēlija brūču dzīšanu[5]. Līdz ar to samazinās šo slimību izpausme, aktivitāte un vajadzība hospitalizēt pacientus[8]. Kanabinoīdi tik pat lielā mērā var būt efektīvi arī tādu kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā kā kairināto zarnu sidroms u.c. motilitātes-sekrēcijas traucējumi[3],[4].

85

Kanabiss samazina blakusefektus C hepatīta ārstēšanas laikā.

Atvērt
86

Kanabiss palielina C hepatīta ārstēšanas efektivitāti.

Atvērt
87

Kanabiss palīdz psoriāzes un citu ādas slimību ārstēšanā.

Atvērt

Psoriāze ir hroniska ādas slimība (dermatoze), kurai joprojām nav precizēts konkrēts izraisītājs un kuras izcelsmē liela nozīme ir imunoloģiskajām pārmaiņām un iekaisumam. Slimības ārstēšanā svarīga ir lokālā terapija, kura principā ilgst visu mūžu, jo šī slimība skaitās neizārstējama. Klasiskie medikamenti - steroīdi, retinoīdi, imūnsupresanti (imūnās sistēmas nomācēji), ietver lielu skaitu blakusefektu un ir ļoti uzmanīgi jāuzklāj, lai neskartu veselo ādu.

Eksperimentālie dati pierāda, ka topiski (lokāli) lietots THC, neatkarīgi no kanabinoīdu (CB1/2) receptoriem, var efektīvi mazināt alerģisko pietūkumu, iekaisuma šūnu infiltrāciju (migrēšanu iekaisuma vietā) un iekaisuma marķieru produkciju[1]. Kanabinoīdi var būt efektīvi arī kombinācijā ar klasisko terapiju u.c. medikamentiem (antihistamīna prep.)[2].

88

Kanabisa smēķēšana atvieglo astmas simptomus.

Atvērt
89

Kanabiss samazina intraokulāro spiedienu glaukomas slimniekiem.

Atvērt

Glaukoma ir viens no vadošajiem iemesliem progresējošam un neatgriezeniskam redzes zudumam, kam nepieciešama jauna ārstnieciskā pieeja. Ir izvirzītas vairākas teorijas par to ,kādā veidā kanabinoīdi samazina intraokulāro spiedienu (IOP). Vairums pētījumu apliecina to, ka tie darbojas tieši uz kanabinoīdu (CB1) receptoriem acī (ciliārajā ķermenī, muskuļos, Šlemma kanālā, tīklenē), bez centrālās nervu sistēmas iesaistīšanās un neatkarīgi no sistēmiskā asinsspiediena, specifiski mazinot acs kapilāru spiedienu. Atklātas arī to neiroprotektīvās īpašības, inhibējot (bloķējot) glutamīnskābi, līdz ar to NMDA receptorus, kas atbidlīgi par redzes neironu išēmiju (skābekļa badu) un bojāeju. Dažādu mikroemulsiju formātā, lokāli nozīmētie (uzsūcoties caur radzeni) preparāti ar kanabinoīdiem pierādījuši vēl labāku rezultātu IOP mazināšanā nekā sistēmiskie līdzekļi[2],[3].

90

Kanabisam ir liels potenciāls herpes vīrusa ārstēšanā.

Atvērt
91

Kanabiss efektīvi samazina urīna nesaturēšanu.

Atvērt
92

Kanabiss atvieglo prostatīta simptomus.

Atvērt

2014.gada pētījumā par kanabisa lietošanu un hronisko prostatītu ir atklājies, ka vairāk nekā puse no pētījuma dalībniekiem lieto kanabisu, un 61% lietotāju tā palīdz atvieglot hroniskā prostatīta simptomus[1,2].

93

Kanabiss ir efektīvāka nekā citi medikamenti bipolārisma jeb maniakālās depresijas ārstēšanā.

Atvērt
94

Kanabiss palēnina Alcheimera slimības attīstību.

Atvērt

Uz doto brīdi nav efektīvu medikamentu Alcheimera slimības progresēšanas novēršanai. Tomēr vairāki preklīniskie pētījumi pārliecinoši pierāda kanabinoīdu (THC, CBD) neiroprotektīvo potenciālu, kavējot enzīmu acetilholīnesterāzi (AChE), līdz ar to  patoloģiskā olbaltuma (beta amiloīda) veidošanos un nogulsnēšanos centrālajā nervu sistēmā[1],[2]. 

95

Kanabiss atvieglo simptomus cilvēkiem ar Tureta sindromu.

Atvērt
96

Kanabiss atvieglo simptomus autisma slimniekiem.

Atvērt
97

Kanabiss atvieglo Parkinsona slimības simptomus.

Atvērt
98

Kanabiss atvieglo distonijas simptomus.

Atvērt
99

Kanabiss palīdz cilvēkiem ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu.

Atvērt
100

Kanabiss atvieglo simptomus post traumatiskā stresa sindroma slimniekiem.

Atvērt

Vietnes saturs vēl tiks rediģēts un papildināts.